Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Viņš...

Viņa elpa, viņa skatiens, viņa smaids
Viņa lūpas kuras izrunā manu vārdu
Viņa maigais skatiens, kas paveras manī
Un es, es nespēju...
Domās, viņš,
Aizverot acis, viņš..
Es vēlētos būt vēl tuvāk viņam,
Bet, lai cik tuvu viņam būtu,
Viņš nekad nebūs mans..
Mans vienīgais un mīlētais..
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2007-04-09 18:21 
tā gadās...nebēdā!:)
 skaidrija  2007-04-09 18:49 
Patiesi!
 mistik  2007-04-09 19:56 
Apmātība un fanātisms pie laba nenoved! Gan jau pāries :) Nāks citas nepatikšanas,
šitās aizmirsīsies!! :)
 soleisa  2007-04-09 20:31 
Oi man tā pati bēdā..
tādēļ man patīk :)
 anina  2007-04-09 23:13 
Nevar jau visu prihvatizēt!!!
 cukurdupsits  2007-04-13 09:52 
jauks dzejolits..
 anchele  2007-04-19 18:05 
Paldies par jaukiem vārdiem :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?