Ar pateicību

autors: susulacis [dzejoļi]

Tas bija kā sapnis,
Kā kritušas lapas,
Kā sasists pulkstenis,
Kā ecešu tapas!
Kas ?
Tā biji tu..
Tu, kas nomina kāju,
Tu , kas smaidot pār dvēseli gāja..
Tu, kas atnāca..
Tu , kas aizmuka..
Paldies, ka sapnis izsapņots!
Paldies, ka lapas dedzina sētnieks!
Pulkstenis krāmos tiek ielingots..
Un paliek tukšas atmiņu klētis!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2007-04-09 18:20
Bezmaz vai kā vētra brāzusies pār tavām jūtām...:)
mistik	2007-04-09 19:54
Viss nāk un aiziet tālumā... Dzejolis patika!
soleisa	2007-04-09 20:32
Vienkārši debešķīigs dzejolis..izraisīja tādas izjūtas :)
planeeta	2007-04-09 22:37
Man patika. Kā tāc neveikls lācis brīžam gan.:))
anina	2007-04-09 23:12
Tik tukšas jau nav tās atmiņu klētis, ja tādas pārdomas rosinājušas!!!:)
Pozy	2007-04-10 11:40
Emocionāls
Burve77	2007-04-11 15:13
Viena aizgāja, cita būs vietā, Nav jau tik traki ar mīlas lietām:))mazliet ironiski, bet labdabīgi!
dorothea	2007-04-15 14:22
..pūcīte nomina cīrulim kāju...vai...un pie reizes pabradāja pa dvēseli..vai..
aruta	2007-04-17 09:42
..man patika ....,bet vai sapnis tas bija ????
susulacis	2007-04-17 16:39
Tas murgs .. kas rītos rādas , Kad mainu savas trejdeviņas ādas
susulacis	2007-04-17 16:40
Tas murgs .. kas rītos rādas , Kad mainu savas trejdeviņas ādas

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!