... mirklis ...

Es pastiepju roku,
lai domās pieskartos Tev.
Uz pirkstu galiem taurenis,
to aizbaidīt žēl,
jo tas laimes zibsnis īss,
ko izdzīvot alkstu.
Aizturu elpu.
Tik mirklis.
Viegls tauriņa spārnu pieskāriens,
uz pirkstiem paliek zīds,
un nobirst dvašas pūsts,
nesaturēts,
nenotverts,
pa vējam laists.
Nav manā varā to aizkavēt,
kam lemts ir iet.