Tev...

autors: Mezhoniigaa [dzejoļi]

Tikai asaras spēj manu sirdi veldzēt,
Tikai asarās manas acis mirdz.
Nekas vairs nespēj sirdi priecēt,
Ak, sagrauta cerību pils.

Ik skatienu sūtu es Tev,
Cerībā sagaidīt smaidu.
Tevis dēļ, nekā man nav žēl -
Ne sirdi, ne dvēseli plašo...

Nu jau asaras nespēju valdīt,
Tik drūms viss apkārt man šķiet.
Nu cik gan es spēšu ilikties,
Ka man par visu tik pasmieties?

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2007-03-30 21:58
Vai dieniņ, nugan izmisīKs sanācis!
mistik	2007-03-31 00:16
Neraudi, tā nebij cerību pils!! Tas bij parasts kāršu namiņs, kurš sabrūk pie pirmās vēja dvesmas!! Pils vēl tikai būs!! :)
anina	2007-03-31 00:56
Izraudies, būs vieglāk un centies būt patiesa, ja sāp, netēlo!!!
GedertsPiebriedis	2007-03-31 14:54
Šis darbs radies dziļu dvēselisku pārdzīvojumu rezultātā un tāpēc neko vairāk neteikšu.
evelina37	2007-03-31 19:37
Kādreiz arī viss ir labi,bet asaras birst.
tavssargs	2007-03-31 22:15
Cerēju sagaidīt smaidu, Bet rādās - es viņu baidu! :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!