brīnums...
Tas nebija zemes brīnums,
Tas nāca no debesīm,
Jo zemei nav dievišķā spēka
Ir tikai elle un grēks,
Un grimām mēs grēkā un ellē,
Lai paceltos debesīs...
Viedokļi par dzejoli |
GedertsPiebriedis |
2007-03-23 12:18 |
Nevaru saprast, ko šā darba autore savā prātā ir izdomājusi, bet nojaušu - nekas labs tas nav. |
planeeta |
2007-03-23 13:15 |
Nda. |
tavssargs |
2007-03-23 14:41 |
Bombardēšana, vai? |
mistik |
2007-03-23 15:01 |
Dzejolis erotisks, romantisks! Sargam tik bombardēšana prātā...:(( |
klusaisMiileetaajs |
2007-03-23 17:14 |
Debesmanna -ozianna!!!!!!!!!! :)))) |
pidulis |
2007-03-23 18:59 |
Doma līdzīga kā Stabulnieka dziesmā: ak, eņģeļi, mēs lūdzamies par tiem, kam ellīgi ir dzīve nodzīvota.Lai arī viņiem svētlaimība tiek, lai Paradīzē tiem ir vieta dota! |
anina |
2007-03-23 22:44 |
Brīnumi spēj pacelt debesīs!:))) |
klasiskaaa |
2007-03-24 10:33 |
Paldies par komentāriem, izrādās, ka brīnumi tomēr notiek, lai arī kā es tiem neticēju! |
Kaisle |
2007-03-28 16:17 |
...septītajās debesīs...tās esot visdebešķīgākās...:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|