Dvēseļu ceļojums

Kā rasas lāse, kas spītē salnām
Kā skudra maiga, kas piedraud kalnam,
Kā vējš ,kas dziļā akā pūš,
Tā dzīves aizas šķērso mūžs.
Un kas par to , ka iekrīt daži,
Un kas par to, ka kaklus lauž,
Un kas par to, ka ceļā dadži:
Mans gars uz priekšu ceļu grauž.
Es nenākšu mājā, es nenākšu nekad.
Es nenākšu ciemos, nav laika kad..
Es nenākšu dienā un naktīs ar..
Tik tavas domas sirdi man skar.
Nāc blakus man un turies pie stīgas,
Nāc blakus man, dosimies tālēs bezgalīgās.
Nāc blakus man un roku šo tver!
Tu redzi, kā dvēseles mākoņus ver…