vai esmu eņģelis?!

Tur augšā.. Es biju eņģelis..
Mani atsūtīja sargāt kādu...
jā, es atceros kā bija tur..
debesīs...
šeit ir citādāk..
Kad nācu, neviens neteica,
ka man būs jādzīvo..
Un dzīvot nozīmē mīlēt..

Man atņēma spērnus..
Teica, ka tie man šeit nebūs vajadzīgi..

Tā nu es augu..
Esmu tā, kas tagad esmu- ar miesu un asinīm, kuras vārās tavā ptiekšā...
Dzīve man iemācija arī grūtības..
Brīžiem man gribas atpakaļ, kad šeit kļūst neizturami..
Bet kāds mani pieskata...
Kad jālec pāri aizai,
mani eņģelis panem uz rokām un pārnes.

ir uz zemes cilvēki, kas arī man ir kā eņģeļi..
bet ir tādi, kas vēlas mani pazudināt..
Kādu dienu es parādīšu savu seju..
Un mīlestība mani pasargās no visa...
Pienāks diena, kad sūtīšu ziņu uz debesīm,
Lai ņem mani atpakaļ..

bet pagaidām es dzīvošu viņam-
Velna sūtītajam..
Laikam tāpēc, ka esam tik atšķirīgi-
kā melns ar baltu,
diena ar nakti...
Bet reizēm pretējie savijas kopā un izskatās brīnišķīgi..
arī mēs to varam..
Mēs būsim diennakts pelēkais traips..
Mīlestības salā..