Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Zaglīgais pavasaris

Nav pavasarim savu krāsu.
Tās visas zagtas citiem.
Tas aplaupījis ziemu - māsu,
Dod balto sniegpulksteņiem tikliem.
To dzelteno, kas purenēs
Un dzeltē pieneņziedos..
To vasars saulē atpazīstam mēs,
Lai negaida, ka to kāds piedos !
Un rudens sārtums ābeļkokā,
Kam līdzi ķirši ziedus vērs.
Tas sārtums nedosies tev rokā,
Pirms pirmais pērkons zemē spers.
Tu zaglīts sīks,kas piezadzies it klusi!
Es tevi sveicu, tu atnesi mums dienas
Gaišo pusi !!
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-03-23 11:53 
Savāds gadalaiku maiņas traktējums, kas dažā lasītājā droši vien radīs apjukumu, bet
nav jau obligāti lasīt līdz galam, kā to tomēr izdarīju es. Piedodiet.
 elisaa  2007-03-23 11:55 
Saspēries no visiem krāsas, bet sīks zaglītis?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?