Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
gaisma
Ielas tik tumšas - to ir tik daudz
Skrienu cik varu, bet tās mani sauc Un grūtāk man paliek un smagāk ap sirdi Tā raujas no krūtīm es zinu, tu dzirdi Es bezspēkā apstājos, elpoju smagi Un jūtu kā plēš mani nezvēra nagi Es nevaru paiet un nevaru saprast Es labprātāk gribētu šobrīd būt aprakts Jo sāpes ir tādas, ka nespēju ciest Dievs redz ļoti skaidri, ka nelaime briest Un zib man gar acīm daudz mirkļu un domu Un nespēju atkal es atrast sev lomu Šī pilsēta tik tumša, ka neredzu ceļu Kāds paņem manu roku, es līdzi tam eju Un redzu es gaismu un redzu es sapni Un zinu, ka gribu, lai tas mani apņem Kad sapņi tik gaiši un sapņi tik spoži Es jūtos tik mīlēts es jūtos tik droši Un nezinu es, kas ved mani tālāk Es neredzu seju, tā kļūst arvien bālāka Mans Eņģeli dārgais, es lūdzu Tev šobrīd Nepamet mani, i need You, tik ļoti Un zinu, uz mūžu, ar Tevi es būšu Lai arī atkal Tevi satikt nepagūšu ..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|