Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

gaisma

Ielas tik tumšas - to ir tik daudz
Skrienu cik varu, bet tās mani sauc
Un grūtāk man paliek un smagāk ap sirdi
Tā raujas no krūtīm es zinu, tu dzirdi
Es bezspēkā apstājos, elpoju smagi
Un jūtu kā plēš mani nezvēra nagi
Es nevaru paiet un nevaru saprast
Es labprātāk gribētu šobrīd būt aprakts
Jo sāpes ir tādas, ka nespēju ciest
Dievs redz ļoti skaidri, ka nelaime briest
Un zib man gar acīm daudz mirkļu un domu
Un nespēju atkal es atrast sev lomu
Šī pilsēta tik tumša, ka neredzu ceļu
Kāds paņem manu roku, es līdzi tam eju
Un redzu es gaismu un redzu es sapni
Un zinu, ka gribu, lai tas mani apņem
Kad sapņi tik gaiši un sapņi tik spoži
Es jūtos tik mīlēts es jūtos tik droši
Un nezinu es, kas ved mani tālāk
Es neredzu seju, tā kļūst arvien bālāka
Mans Eņģeli dārgais, es lūdzu Tev šobrīd
Nepamet mani, i need You, tik ļoti
Un zinu, uz mūžu, ar Tevi es būšu
Lai arī atkal Tevi satikt nepagūšu ..
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-03-20 09:35 
Uzraksti par to sūdzību Likusargam! :))
 GedertsPiebriedis  2007-03-20 10:03 
Dzejolis vēstā, ar kādām problēmām naktī sastopas līrisko darbu autors vāji
apgaismotās pilsētas ielās.
 Neatliekama_Rakete  2007-03-20 11:03 
Ak vai .... Kāds sērīgums. Kopumā mani šis atgādina tos atkritumu pārstrādes plačus,
kur sakoncentrējas dažādi liberiņi, tos sašķiro pa frakcijām - metāls, papīrs,
gumija, plastmasa un tad piemēram metālu un papīru saštāmpē tādos kubiikos ar presi.
Lūk šis izskatās pēc viena no tādiem gadījumiem - visādi krikumi no dažādām dzīvēm
savākti vienkopus pēc vienotas iezīmes un tad ar pārdesmit tonnām virsū formā.
 anina  2007-03-21 21:54 
Katram mākonim sava zelta maliņa...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?