eezelis

autors: Vilnis1 [dzejoļi]

kaut esmu es kaa eezelis
un dziive mana-tirgus
tik biezhi domaas iegrimstot
es dzenu sapnju zirgus
shie zirgi skrien bez apstaajas
tiem aciis dziives plashums
bet,kad no sapnja pamostos,
kur palicis mans brashums
man atliek teikt vien taa,kaa senaak
ka iekshaa ir,bet aaraa nenaak

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lauvene4	2007-03-19 15:39
:)
GedertsPiebriedis	2007-03-19 17:11
Lieliskas darbs! Neko vairāk neteikšu.
Neatliekama_Rakete	2007-03-19 20:33
Nu tā nu tas ir, darbiņš rakstīts, nav īsti ko teikt un tad tāds nobeigums, lai glābtu kas glābjams, bet reāli tas viss ir šķūnis ar n-tajām stutēm un prasās šeit pēc iznīcinoša sprādziena lai tas tingeltangelis izformētos citiem darbiem, kuri jācer būs labāki.
mistik	2007-03-19 21:37
:) Man patika!
mistik	2007-03-19 21:37
:) Man patika!
pidulis	2007-03-19 21:44
kādreiz teica tā: es sapņoju, ka man bij gredzens pirkstā, bet pamodos - mans pirksts bij....
samiha	2007-03-20 14:17
Ja neskaita pabālo nobeigumu, dzejolis ir labs :)
anina	2007-03-21 21:34
Sapņot ir labi, tas palīdz dzīvot!!!:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!