Sabiedrisko Attiecību Specializācija

autors: Lichia [dzejoļi]

Jūs mani necienāt, pat nicināt un nīstat,
Bet tomēr vienmēr manos svētkos nākat.
Jūs dzerat manu vīnu, manus augļus ēdat,
Jūs mīdiet manas zāles grīdu, pa starpai mani nīstot.
Jūs smaidiet mūziķiem, jūs tērpus greznus tērpjat,
Jūs sāji smejiet, jokus plēsiet, koķetējiet.

Jūs mani ienīstat,
Bet allaž laikā esat

Jūs kājām manu cieņu mīdīt gribat,
Kā mīdiju ar pirkstiem plēst,
Kā austeri ar baudu rīt.
Jūs mani vīnam līdzīgi
Ar skubu iztempt mākat,
Jūs kājām manu zemi nostampājat
Uz beigām-
Mājat.
Jūs teicat vakaru un nama tēvu,
Ar smagsprogotām galvām, gredzenotiem pirkstiem, apgarotiem skatiem
Man atvadas uz kapa malas rakstiet-

ardievu

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
gulbitis12	2007-03-19 13:15
Autors sūrojas par vienas no senāko profesiju pārstāvju - žurnālistu nejēdzīgo ieradumu ministriju un jaunbagātnieku apartamentos visu izrīt un piegānīt ar austprātības masku sejā, attiecinot šo parādību uz sevi.
planeeta	2007-03-19 13:51
Ne, ne.
t_Pauliine	2007-03-19 17:03
Ličij, neņem pie sirds... nav tik traki! ir daudz trakāk;)))
GedertsPiebriedis	2007-03-19 17:42
Jāpiekrīt laikam gulbītim, ja tikai Ličija nestrādā sabiedriskajā ēdināšanā.
Neatliekama_Rakete	2007-03-19 20:43
Nu kopaina nav peļama, bet kaut kur prasītos kaut kas tāds īsākām skaņām. Šobrīd viss dzejolis izskatās kā taisīts no tādiem patskaņiem - ēeee, āaaa, ūuuuu. Tikai ļoti atsevišķās vietas ir kas cits. Nu tāpēc arī kopumā izklausās tā gaudulīgi dikti.
mistik	2007-03-19 21:28
Pretrunīgs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!