Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...dzīvi

Viņš pārāks

Par citiem,

Un gaidītāks bija.

Tas reizi gadā

Parādijās,

Kad pirmais pavasara

Lietus lija.

Tas pirmais pērkons-

Zaļais suns.

Viņš gaismu zaļo

Mīlai dod,

Kā lietus ziediem

Dzīvi.
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-03-16 10:20 
Šis darbs pelna sevišķu ievērību, jo pirmo reizi oHo dzejā lasu par atmosfēras
statiskās izlādes radīto akustisko efektu. Bet zaļš suns te skraidīja pavisam nesen.
 awei  2007-03-16 10:35 
interesanti...
 t_Pauliine  2007-03-16 10:53 
izskatās, ka šodien laikam nolīs:)
 susulacis  2007-03-16 11:01 
)) īsti laikā , man patika :))
 kollin  2007-03-16 11:05 
Jauks dzejolis!:))) Vai Karnevāliņu arī velk uz pavasara lietu?:)))
 planeeta  2007-03-16 11:38 
Smukki!:))
 forele  2007-03-16 14:11 
bulterjerpērkons
 soleisa  2007-03-16 14:15 
jauks:)
 lauvene4  2007-03-16 15:09 
viņš zaļu ries virsū
tam rējiens būs zaļš
pēc viņa viss sazaļos

bet ja visu
vasaru
skraidīs te skaļš
un zaļu mums vasaru dos?
 klusaisMiileetaajs  2007-03-16 18:34 
Labi, ka nav zilais suns! :)))
 mazaa_burve  2007-03-16 18:38 
Rādās, ka būs lietus... Rādās, ka būs lietus... Kur mans zaļais lietussargs? :)
 kodax  2007-03-16 19:05 
Jauks!!!
 mistik  2007-03-16 20:58 
Dzejolis jauks! Ģederts ir pārpratis - te nav runa par akustisko efektu, bet par to,
ka pēc pirmā pērkona var gulēt uz zemes!!! Mīlai no akustikas nav it nekāda labuma!
 anina  2007-03-17 00:15 
Labs salīdzinājums mīlai un pavara lietum ar pērkonu!!!:)))
 Plaanpraatinjsh  2007-03-17 09:21 
Neesi nu tik pašpārliecināts, jo kādam var izrādīties pārāks par Tavējo.
 GedertsPiebriedis  2007-03-17 14:40 
Tas Plānprātiņš reizēm kļūst neciešams ar savu gaudulību. Ja pašam neveicas ar
sieviešiem, tad, re, brūk citiem virsū! Atvainojos par man neraksturīgo kritiku.
 Plaanpraatinjsh  2007-03-19 10:44 
GP,
kāds te sakars ar sievietēm!! Es runāju un domāju talantu - dzejnieka talantu!
Vai Tev galvā šoreiz nav uzvilkts govs kuņģis? klM solīja to izdarīt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?