Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

"Mīlestība"

Sasieta tomēr lidoju,
Apsmieta tomēr runāju,
Izdzēsta tomēr palieku
Cilvēkiem atmiņā.

Palaista vējā es nezūdu,
Nomesta tomēr nekrītu,
Salauzta tomēr neskumstu,
Es, padzītā.
No dienas izdzīta,
Ar gaismu pārpilna
Kā mūžīgā uguns
Es neapdziestu.

Pārmēru traka un bīstama,
Sarežģīta un minama,
Ļoti mīļa un sapņaina
Pa dzīvi plivinos.
Patiesi nedaudzu pazīta,
Citu meklēta, neatrasta,
Daudzu minēta, neatminama,
Kas gan es tāda esmu?
Viedokļi par dzejoli
 kakjenite20  2004-05-27 12:51 
smuki... man patiik varbuut neaizkustina, bet vienlaga skaisti...
 Lodveida_zibens  2004-05-27 12:53 
Šis tas ir, tomēr pārāk epohāli kā varoņteikā kur baltie ir balti un melnie melni.
Tāds naivisma paraugs.
 eugen  2004-05-27 13:00 
LZ - naivisms arii ir jauka pasaulsuztvere :PPP
 Lodveida_zibens  2004-05-27 13:07 
Piekrītu, ka ir, tomēr arī naivisms ir žanrs kas neaprobežojas ar mīlu. Tāpēc, ja
cilvēks darbojas šajā lauciņā, tad būtu interesantāk pavērot arī kādas citas tēmas
par naivismu.
 shpuncixxx  2004-05-27 13:28 
par mani toch labaaku esi uzrakstiijusi...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?