Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pirmā mīla
Tad ziedēja daba,
mīlas valsī tā griezās, mēs bijām divi uz pasaules vien, Tu bridi pār sapņiem, pār naivumu manu, lai aizvestu mani uz pasaules malu. Es sarku kā magone Tavā priekšā, un zaudēju vārdus, un galotnes, pamati dila zem manām kājām, kā apaviem dilst pazoles. Pēc pirmā skūpsta nezināju, kur savas acis slēpt, mazgāju seju, slaucīju vaigus, bet atmiņas bij neizdzēst. Es baidījos satikt Tevi no jauna, Tavus dzidros avotus ieraudzīt, bet atnāci Tu, un pasauci līdzi, lai varētu ziedoni izbaudīt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|