Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pavasaris NĀK!

Saullēkts,
Es sēžu pie loga
Un dzirdu putnu balsis,
Es jūtu to tuvošanos.

Es jūtu puķu saldo smaržu,
Un redzu pļavu zaļojam,
Es ticu pavasara spēkam
Brīnumjaukajam.

Putni, plašajās debesīs
Sarunājas un dzied,
Viņus vieno garīga saikne,
Kuru mēs varbūt nejūtam.

Bet mēs zinam,
Mēs zinam, ka pavasara gars nāk
Un apgaro visu dzīvo,
Un apgaro MŪS!

Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-03-12 12:08 
Nēnu, fakc, ka nāk. Tikai tas dzejolis nu, tāds....(aptrūkstas vārdu)
 spirkalka  2007-03-12 12:11 
nu, dik:))
 Burve77  2007-03-12 12:22 
Jūtos APGAROTA:)))
 forele  2007-03-12 13:12 
Iztēlojos šo kā tādu melodeklamāciju ar atbalsi... neslikti... bet ne gluži
dzejolis.:)
 klusaisMiileetaajs  2007-03-12 14:47 
Cilvēki krogā parasti sarunājas un dzied, par ko putniem nav ne jausmas. :))
 GedertsPiebriedis  2007-03-12 15:49 
Pēc pavasara būs jādzejo, neko tur nevar darīt, par vasaras tuvošanos.
 t_Pauliine  2007-03-12 21:09 
ja man rīt būs nedaudz brīva laika, arī apsēdīšos pie loga...;)
 Plaanpraatinjsh  2007-03-13 09:09 
Par ko tad šie īsti runā?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?