nevajag
man vārdu nav
un man tos nevajag
tāpat kā lētos spīguļus
un krāšļus
man nevajag
lai mani sadzirdētu
tik vien
kā elpu dvest
uz aizsaluša stikla
lai ārā
sauli ieraudzītu
man dziesmu nav
un man tās nevajag
tik vien kā sadzirdēt
ne pašai pasauli
piedziedāt
| Viedokļi par dzejoli |
| Burve77 |
2007-03-09 14:33 |
| Dzejolis patika...tādi brīži ir, jāprot tikt ar tiem galā... |
| kollin |
2007-03-09 15:17 |
| Aha, šitais labais!:))) |
| Albarosa |
2007-03-09 15:27 |
| Paldies!:) |
| mistik |
2007-03-09 20:45 |
| Patika! |
| soleisa |
2007-03-09 22:20 |
jauks :)
|
| anina |
2007-03-09 23:12 |
| Tā ir liela māka - ieklausīties citos!!!:))) |
| BlikskuBannijs |
2008-10-21 14:32 |
"lēti spīguļi un krāšļi" šeit atgādina, ko varētu nosaukt par arhaisku dzejiskuma
stereotipu. Nezkāpēc, tie vienmēr ir "lēti" un rakstītāja gaume vienmēr ir labāka,
protams. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!