Manam rentgenstariņam
Diena pelēkā segā
ietinusies,
tai bez saules
tomēr salst,
ne putnu dziesmas
rītā dzestrā,
ne saules zaķīts
krāsu spektrā
pa egļu pazarēm lēkā,
tik klusums mēms
pa satrakušo
pasauli sprēgā,
un pa šo klusumu
caur attālumu,
Tavs acu pāris
kā rentgenstariņš
silda manu sirsniņ
kā mājas gariņš...
| Viedokļi par dzejoli |
| betbetmens |
2007-03-07 12:45 |
| tas ka teu visu redz cauri ar laiku sāk kaitināt |
| mmmaikls |
2007-03-07 14:15 |
no taadas draudzeniites svina priekšauts jānēsā...nedrīkst noslepumainību
pazaudēt...depresiju var noķert>>>> |
| kodax |
2007-03-07 15:27 |
| Kam depresija, kam mīlestība!!! :))) |
| kollin |
2007-03-07 18:36 |
| Kaut kāds cerības stariņš šai visā ir jūtams un tas priecē!:) |
| mistik |
2007-03-07 20:58 |
| Stariņš ir labs, bet ne rentgena...:) |
| kodax |
2007-03-07 21:01 |
| Tas stariņš kā rentgens cauri urbj! Tāpēc! :)) |
| lauvene4 |
2007-03-07 22:54 |
| man arī vajag,lai man redz cauri ! :)) kam man tāds muļķis,kas skatīdamies neredz... |
| kodax |
2007-03-07 23:08 |
Nu, Lauvenīt, sasmīdināji mani gan! :)) Izdevās! Nu lauvas saprotošas!
rrrrrrrrrrrrrrrrr |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!