Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Nav laimes, nav...

Man laimes vairs nava nekādas,
Nav mīļas nedz zināmas sirds.
Kur varētu atrast es tādas,
Iekš acīm man asaras mirdz.

Kad sadzīves cīniņā grūtā
Man cerība dārga sāk zust,
Tad noguris, atstāts es jūtos,
Sirds mana sāk skumību just.

Kad cīniņš uz dzīvīb` vai nāvi
Iekš krūtīm man pukstēt jau sāk,
Kad dzīvīb` uz galu jau sliecas,
Viss rādās man iznīkstošs še.

Ak, jaunība zaļā, kur esi,
Vai varētu piedot tu man?
Ko tādu reiz pāršķiebis esmu,
Sirds krūtīs man žēlabās raud.
Viedokļi par dzejoli
 Luiza  2007-03-05 10:11 
Trešais pantiņš pavisam lieks un pēdējo rindiņu vajag mainīt, bet citādi, ak tu
prieks :))))))
 Neatliekama_Rakete  2007-03-05 10:34 
Kaut kā neastāj sajūta, ka dzeja iesprūdusi laika cilpās un pēkšņi izplatījumā
parādījusies ar diezgan prāvu nokavēšanos. Nu nezinu, tāds baigi simetriskais un
garlaicīgais tomēr.
 kollin  2007-03-05 13:53 
Kur tik bēdīgs, ko?:((
 juutu_karnevaals  2007-03-05 14:49 
Par visu dzīvē jāmaksā.Dzejolis ar retro piegaršu:) Man patika:)
 Plaanpraatinjsh  2007-03-05 15:22 
Nu, vienreizējs dzejolis! Kā dzīvē!
 sarma7  2007-03-05 15:40 
pavisam bēdīgs...
 mazaa_burve  2007-03-05 16:57 
... iedot mutautiņu? ...
 forele  2007-03-05 17:03 
Sirds mana sažņaudzas žēlā,
Jo Gedīts reiz mīla man bija
Un dažureiz vakarā vēlā
I
asara rūgta man lija

Lai tveram mēs pilnajo kausu
Jo dzīve kā reizi tik
sākas!
Lai metam, metam to sausu
Peldam katrs pie savas bākas!
 pidulis  2007-03-05 17:59 
Ak, forele, es jūtu Tev līdzi! Vai tiešām tas Gedīts Tevi pameta? Un likās tāds
kārtīgs cilvēks... Tikai nenodzeries no bēdām!
 planeeta  2007-03-05 18:04 
Njā, kas to būtu domājis! Pārksteigumi nebeidz beigties!:DDD
 sarma7  2007-03-05 18:07 
sens, sens stāsts par Gedi un foreli dzdz..:))
Viņa mīlēja dikti, Gedis tik
smaidīja..:)
 planeeta  2007-03-05 18:13 
Sarma, tu šito beidz! (ar šausmām attopas, ka ņičevo ņepomņit)
:))))))))
 kurpiite_  2007-03-05 18:31 
Planē, nu kā var aizmirst šitos asins skatus, kad Gedis teicās, dāma esot...:)))
 sarma7  2007-03-05 18:38 
Tieši tā arī bija, forelīte sapņoja, centās Gedi savaldzināt, ehh, tā nu ir - abi
saskumuši..:)
 planeeta  2007-03-05 18:46 
Urrrrjāāā! Es atcerējos! (pa fikso bizo pakaļ nākamajai porcijai biezpiena):DDD
 pidulis  2007-03-05 19:14 
Redz kā nu ir! Dāmu pamet un nu pats staigā ar nolaistu asti. Pamēģini vēlreiz -
varbūt piedos, ja solīsies laboties...
 t_Pauliine  2007-03-05 19:16 
dzejniekam , izejot svaigajā pavasara gaisā, saprotamu iemeslu dēļ sāka asarot acis.
mazliet sakautrējies viņš radīja sirdi plosošu dzeju, tādējādi gūdams necerētu dzdz
dažāda gadugājuma dzejnieču un literatūrkritiķu sapratni un pastiprinātu uzmanību.
 mistik  2007-03-05 22:01 
Gan jau dāma ieraudzīs tās asarojošās aces un apžēlosies!!! Dzeja tiešām sirdi
plosoša...
 GedertsPiebriedis  2007-03-06 09:06 
Dzejolis sacerēts no sirds...
 Plaanpraatinjsh  2007-03-06 12:00 
Pārlasīju vēlreiz šodien. Ir labi, bet vairāk nežēlības!Nekāda žēluma!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?