trakā pasaule

cik labi būt iesprūdušai
nekur man vairs neiegāzties
apkārt var būt bezdibeņu vai cik
mani tur cieši šaura sprauga
esmu beidzot pie vietas tikusi

tas šaurais ceļš
kurš kā vienīgais aizved
uz vienīgo vietu kur katrs grib tikt
atkal jau sasapņojos pilnīgi neglābjami
kāds smags gadījums starp visiem citiem

mušu caurums
tik labi te kavēties
atelpot brīvi kamēr pasaule skrien
riņķī apkārt kā vāvere ritenī
hologramma kur viss ir kā viens

labi tā karāties
rata ārmalā
pirkstgalos impulsu āmuriņš sit
dzīvība augšup kāpj pleca virzienā
tuvplānā taustāmi mirkļi rit

(aizej tur
it nekur
atnes to
it neko)

27.02.2007.