Mānīgā daba

autors: kodax [dzejoļi]

Pa vienu nakti koki nosirmoja,
sudrabs matos saulē viz,
saulesstaros sudrabpērles,
gaismas spēlē mirdz.

Daba mānās savā mēlē,
katru dienu brīnums savs,
šodien sudrabs kokos spēlē,
rīt jau gaidāms pavasars.

Sudrabiņš no koku pleciem
viegli nomests tiks,
frizūra būs atkal cita,
kā jau dabai labpatiks...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
astronoms	2007-02-27 09:48
ļoti jauki personificēta daba. es no kosmosa skatoties nemaz nebiju pamanījis
ajinire	2007-02-27 10:34
Tāds viegli skanoši sarīmēts..:)
Neatliekama_Rakete	2007-02-27 13:09
Galīgi garām. Miljoniem reižu dzirdēts kaut kāds mežonīgs arhaisms ar visām sudrabiem un pērlēm. Atkal vēlos uzsvērt savu uzskatu, ka šeit nav nekas personīgs, bet ir nežēlīga kopēšana, pakaļdarināšana.
GedertsPiebriedis	2007-02-27 13:52
Autore dalās ar lasītāju savos dabas novērojumos, kas izraisa tajos rotaļigu noskaņojumu.
Menesnica	2007-02-27 14:28
Pa vienu nakti nosirmojām mēs.....
Donnainessa	2007-02-27 15:09
...laime ir cilvēkā pašā,tā nav atkarīga no apkārtējiem apstākļiem:)
sarma7	2007-02-27 20:21
tieši tā, Donna..:))
ne_jau_taa	2007-02-27 21:49
Skaisti:)))
kollin	2007-02-28 09:34
Man patika, ļoti!:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!