Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sniegs (pirmais)

Nē,neesmu es sniegs,bet sniedziņsh balts,
Un klusi krītu tavaas skropstaas,
Ir mūžs mans taa kaa mirklis īss-
Es gaistu tavu acu spožaa gaismaa.
Viedokļi par dzejoli
 ajinire  2007-02-27 10:42 
Atkal kāds taurenis.:)
 juutu_karnevaals  2007-02-27 12:11 
A man patika gan:)
 planeeta  2007-02-27 12:21 
Nunevar Zaprast, it kā jau nekā te nav.
 Neatliekama_Rakete  2007-02-27 13:18 
Piekrītu Planētai.
 GedertsPiebriedis  2007-02-27 14:37 
Dzejnieks savā darbā paziņo lasītājam, ka nemaz negrasās dzīvot līdz sirmam vecumam.
 lauvene4  2007-02-27 14:55 
tā kā no veclaiku pastkartes...
 Donnainessa  2007-02-27 15:21 
iztēle ir īstenības gaismas stars,tas ir mākonis realitātes debesīs:))
 mistik  2007-02-27 17:42 
Ļoti smuki! Ja vēl uz kartiņas uzrakstītu - pavisam labi!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?