Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pārdomas

Es vientuļa
Kā parasti
sēžu klubkrēslā
Ar mīļoto Arlekīnu
Viņš nesmīdina mani
Un es apraudu sevi
Savu dzīvi
Un saplēstās kedas
Es mēģinātu tās abas,
Salipināt ar
Līmlentes galu,
Bet nepietiek līmes
Un zobu bakstāmā
Uz mēles gala.
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2007-02-26 17:58 
... ņēščeta :(
 Menesnica  2007-02-26 18:17 
Nesadur mēli!:)))
 planeeta  2007-02-26 19:19 
Ja izmestu liekos vārdus, būtu Zuper!:)))
 tavssargs  2007-02-26 19:48 
Es pazīstu Arlekīnu!Viņš ir mūsu kaimiņu sapieru bataljonā virsseržants. Lāga zēns.
 t_Pauliine  2007-02-26 19:50 
neraudi! jūs jau tur esiet divi, nav auksti un ir ērta sēdēšana...;)))
 anina  2007-02-26 19:50 
Labāk celies un dodies pie draugiem!!!:))
 mistik  2007-02-26 21:10 
Vajadzēja ar Pjero sēdēt!! Varbūt būtu cits rezultāts!:)
 sarma7  2007-02-27 06:31 
smieties ir veselīgi, bet reizēm vajag būt arī nopietniem..:) Vecas kedas jāmet
ārā..:)
 forele  2007-02-27 08:51 
Padomu un aizrādījumu te papillo!:D Labo Padomu klubiņš!:)))
 Neatliekama_Rakete  2007-02-27 13:28 
Nu mazliet vairāk vajadzēja pacensties, jo tās beigas aizvilka uz pamatīgāko
halt``urēšanu un pofigismu. Nu nevar tā, mazliet saturīgāku attieksmi!
 GedertsPiebriedis  2007-02-27 14:46 
Neko nesaprotu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?