pēc lma

autors: Lichia [dzejoļi]

Viena glāze,
Varbūt divas,
Pēc tam runāju dzejā,
Viss rožkrāsas miglā grima,
Katra doma, kas dzima-
Perfekta šķita.
Pēc tam ilgi es runāju dzejā,
minēju nagus tavus,
pērlenēm līdzīgus,
ēnas no skropstām vaigos,
Kaklu, baltu kā kauls,
Kreklu, kas debesīs mazgāts likās,
Ausu ļipiņas, tumšās cirtas-
Viss tik perfekts ir.
Vakars grima rožkrāsas miglā-
Mēs, Laimīgie, laiku glāzēs neskaitām-
Viena, divas vai piecas-
Rožsārta migla stūros sabiezē-
Mēs modāmies kopā bez maskām
Rītā pēc karnevāla.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
juutu_karnevaals	2007-02-26 11:06
Dikti patikās!
planeeta	2007-02-26 11:19
Kaut kādi izplēsumi patika.:))
Neatliekama_Rakete	2007-02-26 12:28
Nu garlaicīgi vismaz nebija izlasot, bet kopumā man nešķita tāds dzejisks vai kā lai to labāk pasaka - vitāls. Brīžiem pārgāja tādās sliedēs, kuras mēs visi zinām un tad ir tā kā mācību stundās, kurās atslēdzies un sāc kaut ko skatīties aiz loga, vai knibināt galdu vai kaut kādas delverības darīt.
sibemols1507	2007-02-26 15:48
Jā, diezgan labi apdzejots mīkstā āmuriņa blieziens.
GedertsPiebriedis	2007-02-26 16:41
Dzejniece savā darbā apraksta kādu masku balli, kurā tika mests uz nebēdu.
forele	2007-02-26 18:03
Tīri labi.:)
t_Pauliine	2007-02-26 19:01
pat nevaru pateikt vai man labāk patika tas, kas aprakstīts, vai tas kā aprakstīts!;)))))
mistik	2007-02-26 20:47
Pēcmasku balles sindroms!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!