Pagātnei....

autors: delaila16 [dzejoļi]

Tik kluss un balts,
Maigi skarbs un salts,
Ir pienācis ziemas rīts.
Tik balts kā krīts.

Ir aizmirsušās sāpes,
Zudis ir naids...
Pāri palika nesapratne,
Par ko tas viss?

Pienāca diena laimei,
Savs laiks priekam.
Tu esi pagātne,
Tālu prom no manis.

Es mīlu viņu
Un aizmirsu tevi.
Zinu ka tu esi,
Bet kur?- man vienalga.

Es esmu te,
Blakus mīļotajam,
Mīlā un maigumā ieskauta
Pagātnes aizmirsta...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2007-02-26 12:32
Nu izlasīju un nolaidu rokas. Nu jā, ir daudz tādi teksti. Cerēt, ka tie patiks tiem kuri jau ir atlasījušies atdzirdējušies to visu!? Vai tas ir vajadzīgs? Nu droši vien jau tas ir svarīgs intīms dzejolis, bet es neliktu apskatei, jo tāds kā es nespēju mīlēt visu pasauli, morālu apsvērumu dēļ nevaru visiem ielikt 10, tāpēc es lieku - 2.
sibemols1507	2007-02-26 15:44
Nē, neaizmirsi mani - tu gribi redzēt manu reakciju, kad paiesi man garām ar to otru, mīļoto, vai ne? Uz to šis pantiņš balstās. Tā nevar būt - es mīlu viņu un aizmirsu tevi. Vienīgi, ja slims ar amnēziju.
GedertsPiebriedis	2007-02-26 16:49
Darbs liecina, ka tās autorei viss - laiks, cilvēki, attiecības un viss pārējais sagājis vienā ķīselī.
GedertsPiebriedis	2007-02-26 16:50
Darbs liecina, ka tās autorei viss - laiks, cilvēki, attiecības un viss pārējais sagājis vienā ķīselī.
mistik	2007-02-26 20:43
Piekrītu GP !

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!