Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Svece.

Deg parafīna svece.
Ko redzam mēs šai liesmā?
Savu mūžu?...
Kas izskan salūzušo koku dziesmā.
Tek pilieni kā gadi zemē,
Ar katru reizi paliek īsāks mūžs,
Es gribu kliegt.—Pagaidi!
Bet nāve smaidīdama savu fleiti pūš.
Cik salds ir mūžs un dzīve arī,
Bet svece kādreiz nodzisīs
Un balta drāna sejai pāri ,neviens vairs neko neprasīs.
Kā gribas daudz ko izdarīt,
Kā gribas daudz ko paveikt,
Bet laika maz, tā nepietiek
Lai visiem kaut ko pateikt.
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-02-26 13:24 
Parāk liela liekvārdība. ;)
 sibemols1507  2007-02-26 15:26 
Gribēju vēl sauli sveikt...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?