Vērmeles

kliedz izmisums,
spiedz sāpes,
māc rūpes
par to, kas būs,
par ko mana sirds kļūs;
lūpas kā rūgtas vērmeles
labāk tad būtu ēst dzērvenes.

maldos un valdos,
pēc sirds savas raugos;
asaras zūd.
roze vēlos būt -
skaista un cēla,
aroma pildīta un ērkšķu sargāta.

zemeņu sīrupu ceļu pie lūpām,
lai dzēstu šo vērmeļu
riebīgo rūgtumu;
lūpās plaukst smaids,
asaras rit,
bet zini? -
tās laimes asaras ir.