..Un birst pa lapai vainadziņi,

autors: kurkurmiitis [dzejoļi]

Kad saulrieti vakarā sarkst un gaist,
Kad tumsa skarot dedzina ādu
Jau mulstot izsapņots bija ik vārds,
Kad teici – negaidu, negaidu vairs.

Tu teici –vārdi tavi kā lāstekas zilas,
Tik sūri rūgtas, ka asinis stingst
Un birst pa lapai vainadziņi,
Tā sirdspuksts sit, ka ausīs džinkst

Kad saulrieti vakarā sarkst un gaist,
Kad ēnas pa takām projām zogas,
Nevēlos skumt, bet kur tās rodas,
Kad teici - negaidu, negaidu vairs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-02-21 11:45
Darbs vēsta par autora optimismu un neapraktajām cerībām pat vēlā vakara stundā.
Neatliekama_Rakete	2007-02-21 11:59
Brīnišķīgs dzejolis, jūtas raisošs.
Menesnica	2007-02-21 12:53
Gaidīšu vakaru, tumsa dedzinās masu kaistošo miesu:))))
Menesnica	2007-02-21 12:57
Kļūdiņa, vajadzēja MANU!
planeeta	2007-02-21 12:59
Ssmuki!:)))
L_Naatre	2007-02-21 13:26
Nu, ļoti, ļoti.. :)))))))))
mistik	2007-02-21 18:38
Skumjš! Skaists!
Donnainessa	2007-02-21 19:07
acīs asaras????redz ko dzeja spēj panākt:)
mazaa_burve	2007-02-21 20:05
Skumjš...
lauvene4	2007-02-22 01:56
skaists dzejolis...:)))
harison	2007-02-22 08:10
Skaisti:))
forele	2007-02-22 12:04
Jā, te nu bijis īsts iedvesmas brīdis.:)
lily33	2007-02-22 18:03
Burviigs...paldies....
anina	2007-02-22 19:08
Skumjām nevar ilgi ļauties, tikai, kamēr sāpe sadzīst...:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!