Domas.

Nedomājot par vakardienu un rītdienu
Bet domājot par šodienu.
Mēģinu sakopot savas domas,
Kuras man pa Rīgu grib klīst,
Nevis manā galvā līst!
Lidinoties debesīs,
Tāš skaļi izsaka visiem
Kā dzīvoju, ko daru un ko domāju.
Ļaunuma vilnis man uzbrūk.
Labu ņemot prom.
Nespēju vairs domāt ne par ko!
Ļaunums izklīst, prieks ir atpakaļ.
Manas domas apklusa....
Bet ne uz ilgu laiku.
Jebkurā brīdī tāš atkal sacelsies pret mani.
Bet tā nebūs,
Jo es ceru uz to labāko!
Ka domas vairāk nestreikos...
Redzot apkārtni.]
Cik cilvēki ir mierīgi.
Ieraugot ko labu, es speju domāt tikai par labo!
Jo pasaule ir skaista un laba.
Tagad manā galvā līdīs domas labas,
Lai katrs cilvēks kļūtu skaists1