Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mēness.

Es ilgi skatos uz mēness
Un jūtos kā vilks,
Kas izsalcis skraida pa mežu,
Meklēdams tevi.
Es eju meklēt tevi naktī.
Man tevi ir jāatrod,
Jo es jūtu, ka tu esi ievainots.
Asins netek, bet sirds arī vairs nepukst.
Tev ir salauzta sirds.
Un es tur neko nevaru mainīt.
Vilkiem arī ir jūtas,
Taču es tev nespāju palīdzēt...
Es ilgi skatos uz mēness
Un es jūtu tavas sāpes.
Sāpes, kas pamazām nogalina tevi.
Tu esi tas, kas atgrieza mani dzīvē,
Bet nu tu pats mirsti.
Es negribu, lai tā notiek.
Es negribu zaudēt tevi.
Man tevi ir ātri jāatrod,
Citādi tu neizdzīvosi
Un nekas vairs neatgriezīš tevi atpakaļ.
Pat ne es...
Viedokļi par dzejoli
 Fancy  2004-06-26 13:33 
Sawdabiigi :P
 Vienkaarsi_Keda  2004-06-26 21:34 
nu nez, nez pesimistisks baigi
 nea  2004-06-27 14:23 
pamatdoma nav peljama,bet..kaut kaadas atskanjas,kaut kaa sasaistiit testu vareeji.un
vaardus neatkaarto tik biezhi-tu,tevi,tevi,tu..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?