Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mēness.
Es ilgi skatos uz mēness
Un jūtos kā vilks, Kas izsalcis skraida pa mežu, Meklēdams tevi. Es eju meklēt tevi naktī. Man tevi ir jāatrod, Jo es jūtu, ka tu esi ievainots. Asins netek, bet sirds arī vairs nepukst. Tev ir salauzta sirds. Un es tur neko nevaru mainīt. Vilkiem arī ir jūtas, Taču es tev nespāju palīdzēt... Es ilgi skatos uz mēness Un es jūtu tavas sāpes. Sāpes, kas pamazām nogalina tevi. Tu esi tas, kas atgrieza mani dzīvē, Bet nu tu pats mirsti. Es negribu, lai tā notiek. Es negribu zaudēt tevi. Man tevi ir ātri jāatrod, Citādi tu neizdzīvosi Un nekas vairs neatgriezīš tevi atpakaļ. Pat ne es...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|