No manas sarkanās klades...

Var būt kāds laimīgs ir tapis
No gadījuma prieka,
Tik no rīto pamodies,
Sevī sajūt ko lieku.
Vai var lieko tūlīt izmest
Zem bijūšā novelkot strīpu?
Pa drupatēm dzīvi salasīt,
Un tā aizvien katru rītu.
Vai kādreiz kaut kur pusceļā
Nepaliks žēl savu spēku,
Kas dažādos sīkumos lētos
Būs pa kripatai izdeldēti.
Un kāda jēga būs gaudām,
Ka kāds laimi sastrīpojis
Ar gadījuma baudām,
Ja ir dzīvi nodzīvojis.
... varēsi stāstīt ik dienu
Ka sākums ir bijis tīrs
Tas neinteresēs nevienu,
Labāk smaidi, kaut asaras birst...