Saraustītas līknes, ne vairāk

autors: Lichia [dzejoļi]

Kamēr mēs tajā ķieģeļu robustā graustā
Vienmēr zobrati griezās,
Bija darbība, manuprāt.
Sirdsdarbība-
Saraustītas līknes, ne vairāk,
Ne mazāk
Kā muskuļu kontrakcijas.
Mēs sadegām un pēc tam
Pūderēju
Saudzīgi degunu spīdīgo savu-
manas slimās dvēseles atspulgs
ir tas.

Tas, Manuprāt,
Tās zaļās lupatas un reklāmplakāti neder
Neder.
no modes izeju un novecoju.
Laiks iegriezt zobratus un karu taisīt.
miers uzbaro un trulu dara,
Laiks revolūcijai un veco ēku ieņemt,
Laiks ie-
Ņemšanai!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2007-02-19 11:03
..peedeejaas 2 rindinjas nu taadas pavasariigi aicinosjas :))
t_Pauliine	2007-02-19 11:53
būs atkal revolūcija!;)))
Neatliekama_Rakete	2007-02-19 11:55
Katrā ziņā interesanti. :)
forele	2007-02-19 12:36
Kā vienmēr ne visu saprotu, bet vismaz Ličas lapiņas nekad nav kauns atvērt...:)
planeeta	2007-02-19 12:47
Labs ir.:))
GedertsPiebriedis	2007-02-19 12:53
Neskatoties uz dzejnieces veselības problēmām - muskuļu neapzinātām kustībām un par paaugstināto holesterīna daudzumu asinīs, par ko liecina anomāli spīdīgais deguns, darba autore savā jaunākajā darbā vēsta vīriešu kārtas lasītājiem, ka ir pilnvērtīga dzimumdzīvei.
lauvene4	2007-02-19 13:50
interesants:)
mistik	2007-02-19 21:36
Man nepatīk karš un revolūcija!!Tie nes tikai un vienīgi postu...
anina	2007-02-20 00:49
Jā, grūtniecība atjauno ķermeni, dod jaunu sparu!!!:)))
harison	2007-02-20 15:36
Interesants un skaists:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!