Nedzīve

Pārplēs bungādiņus tumba
Man vienalga es turpināšu
Dejot līdz kritīšu no bezspēka
Lai atvērtos būrīši un dzīvība
Sajustos brīva

Dari mani aklu zvaigžņu vētra
Izspīdini tukšas acis
Man vienalga
Jo es turpināšu saskatīt
Cilvēkos mīļumu

Es nezinu kā tevi nosaukt
Kas ārda un skalda
Dzīve? Nē, kaut kas cits
Kaut kas nedabisks un drūms
Un man tevis žēl
Jo esi nesaprasts un viens
Un savādāk nemāki
Kā tikai lauzties citu pasaulēs

Še rij...man nav nekā
Tikai tas skaistais
Ko pateicoties tev sajutu
Rij un es dzīvoju
Tā es visu laiku ar tevi dzīvoju