Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kāda cilvēka asaras.

Tavā mazajā, ledus aukstajā sirsniņā
Mīt kaut kas sāļš un auksts.
Tās ir tavas lielās asaras,
Kuras klusumā elš un cer.

Tās birst pār taviem rozā vaigiem,
Pār tavām ŗūgtajaām dienām,
Pār taviem noslēpumiem,
Pāri tavām lūpām.

Tās māk tikai līt,
Kā rozā lietus no debesīm.
Tās māk arī reizēm pasmaidīt,
Kad ceri to vismazāk sagaidīt!
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2007-02-18 23:05 
Varbūt tā sirsniņa nemaz tik ledusauksta nav?!
 Neatliekama_Rakete  2007-02-19 09:51 
Ak vai kāda nabadzība, nabadzība. Sajūta, ka kāds man atstāsta filmas darbību.
 awaggatt  2007-02-19 11:43 
Sivēns 3.
 GedertsPiebriedis  2007-02-19 13:31 
Darbs piesaista ar savu tiešumu, ar dzīves vērojumu neviltoto aprakstu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?