Gaišā doma.

autors: Starly1991 [dzejoļi]

Šī baltā sniega pārsliņa,
Kas krīt tik lēni, liegi,
Tā mana gaišā doma,
Kas arvien pie tevis klīst.

Bet nokrītot, vienkārši izgaist,
Un izgaist visi sapņi.
Tu nevēlies to saredzēt,
To, kas manā sirdī mīt..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2007-02-19 08:03
iesper viņam! visamz ko sajutīs!;)))
forele	2007-02-19 08:32
Ar liesmiņu, liesmiņu savu domu salīdzini, tad gan sajutīs!:)
Neatliekama_Rakete	2007-02-19 10:04
Vēl viena garlaicība. Kaut kā nerodas interese kaut ko sīkāk pētīt, kas tur tā par domiņu utt. Un atkal tas traģiskais stāst par to kā mani nemīl. Laikam jau tas ir jāizslimo. Bet varu iepriecināt, ka pēc šī perioda parasti nāk šaušalīgs vilnis, kurā reibuma sajūta nepāriet ilgu laiku, kad visi šķiet sīki un nožēlojami. Tiesa vētraini dzīvojot var nonākt arī lukuma varas pārstāvju rokās. Visādi gadās. Domāju, ka visbīstmākais periods vecākiem.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!