Manai Meitenei

autors: bfn [dzejoļi]

Es esmu ziema uz tavām siltām plaukstām,
Es esmu maigs dvielis kas tev pieglaužas klāt,
Kā sega, kas sasilda naktīs aukstās,
Un šūpuļdziesma kas var tevi ieaijāt.
Ar saules stariem es nāku no rīta,
Bet naktī ar zvaigznēm es lidoju prom,
Es varu būt varonis no sensena mīta,
Vai gaisma kas vēro tevi joprom!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
mistik	2007-02-18 23:22
Patika pat ļoti. Mazliet mulsina "joprom"!
lauvene4	2007-02-18 23:51
labs,bet varēja gludāku apdarināt. pret to `joprom` man nekas nav,bet `varonis` vietā labāk varēja būt `varons` :)
forele	2007-02-19 08:41
Tā jau smuki sacirķelēts.:) Bet piedošanum, loģiska kļūme - kā var reizē naktīs kā sega sildīt un lidot prom ar zvaigznēm?
Neatliekama_Rakete	2007-02-19 10:13
Epohāls sviests, kura sākums atgādināja, kaut kur augšā esošo salīdzinājumu spēlīti.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!