Rīta kafija
Tu noslēpums
Un skaidrs sākums,
Nakts maldiem saplūstot
Un rīta šķīstībai.
Tu mirklis,
Kad nerūp pārspēt citus,
Vien saņemt palīdzību
Bez piepūles,
Lai sāktu gaidīt
Siltumu un gaismu.
| Viedokļi par dzejoli |
| t_Pauliine |
2007-02-19 08:48 |
| laba kafija...:) |
| forele |
2007-02-19 08:56 |
| pričom viņa? |
| t_Pauliine |
2007-02-19 08:58 |
| vai tad dzejolis nebija par Rīta kafiju?;) |
| forele |
2007-02-19 10:21 |
| Tad jau tā ir reklāma!:)) |
| Neatliekama_Rakete |
2007-02-19 10:25 |
Es neko nesapratu. :) Īpaši dīvaina man šķita rīta šķīstība. Laikam man vispār nav
skaidrs ko nozīmē šķīstība. Ja velk analoģijas, tad man neszkāpēc tas vārds saistās
kā antonīms mošķiem. T.i. kaut kas arhaisks ar rungām vai spriguļiem dzen no kādas
trešās personas ārā iedomātus mošķus. Kas faktiski izpaužas kaut kādā invizitoriskā
apmātībā. Katrā ziņā brrr. |
| t_Pauliine |
2007-02-19 10:34 |
| gan jau atraisīsīes un ierakstīsies:) |
| Immi |
2007-03-01 01:12 |
| nu ....... vispār ...... man patika |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!