vēlies
es graužu akmeņus
un tas ir kaifs
es tava zelta zivs
ko nepielaid
---------------------
sitos pret tavu akmeņu sienu
to sienu izdomāji tu
laid vaļā prom
es tev palīdzu
un nebaidies
es tevi nepametīšu vienu
vien vēlies
lai siena gaist
piecelies
laiks tik skaists
ieraugi āra saulaino dienu
tev taču ir
ko vietā likt
tikai tukšumā
iedegas sirds
15.02.2007.
| Viedokļi par dzejoli |
| planeeta |
2007-02-15 19:07 |
| Nē, nu varbūt man ar uztveri ir problēmas, nu neaiziet man! |
| sibemols1507 |
2007-02-15 19:08 |
Paldies, darbā ieliktas tavas jūtas. Taču, visu izjauca tas Kaifs. Mācies just vārdu
burvību. |
| forele |
2007-02-15 21:59 |
| planē, atslēgvārds - siena... |
| Neatliekama_Rakete |
2007-02-15 22:19 |
Pilnīgi nepiekrītu sibemolam par vārdu burvīguma definīciju. "Kaifs", kas tur slikts,
labu labais vārds, kurš daudz vairāk var pateikt kā "sirds". Tas tā.
Par dzejoli
man jāsaka, ka arī te redzu to lielo čakaru ar domu un tās apudzēšanu un stumšanu
iekš dzejas. Es pat neesmu pārliecināts vai no domas ir jāsāk. Es piemēram vados no
noskaņas, noskaņai var būt doma, kuru pat es neuztveru, bet tad tai ir trīskārša
vērtība. Vai tad mēs esam muļķi - laimes un nelaimes definīcijas un iespējamības ir
standartizēti mums galvā ieblieztas, tā ka no tām nav kur likties. Tāpēc es domāju,
ka dzejolis ir garām. |
| GedertsPiebriedis |
2007-02-16 11:52 |
| Dzejoļa autore liek lasītājam noprast, ka dzejnieces organismā trūkst minerālvielu. |
| samiha |
2007-02-16 14:17 |
Nē, dzejolis nav garām. Pilnīgi precīzi, varbūt ne vislābākā dzejiskā formā, izteikts
dzīves novērojums. Mīla dažreiz ir kā necaurlaidīgs stikla kupols, zem kura cilvēks
smok un adekvāti nesajūt pasauli. |
| ajinire |
2007-02-16 15:46 |
| Padomā,un es to "kupolu"(sienu) uztvēru nevis kā mīlu bet tieši atsvešināšanos... |
| samiha |
2007-02-16 16:06 |
| Atsvešināšanās jau ir mīlas jūtu attīstības nākamā stadija. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!