Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

viens

ak, mīlu, mīlu, mīlu
un meloju tik pat.
bez Tevis nevaru es dzīvot,
un melus glaužu rokām pats.

pār Tavā, rētu rokām ejot
no solījumu akām dzert.
es redzu savu sirdi stājam
pār Tavas mīlas alkām krist.

es mazs,
kā nieks,
kurš zemi skrejam
par lielu
maldos augu liels.

kad tavās acīs
kājām slīdot
es vientulībā
kļūstu viens.
Viedokļi par dzejoli
 soleisa  2007-02-15 18:30 
labs:))
 u_n_a  2007-02-15 18:46 
vientulībā sapņi mirst... ?
 sibemols1507  2007-02-15 19:23 
Nav.
 lauvene4  2007-02-15 20:10 
kaut kāds nesakarīgs:(
 Neatliekama_Rakete  2007-02-15 22:35 
:) Diez kas nav. Nu nav jau traki, būs jau citi dzejoļi, šis pat nepaliks atmiņā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?