un atkal tu....
aizver acis
un atkal tu jutīsi
atver sirdi
un atkal tu nogrimsi,
saņem roku
un atkal tu aiziesi.
balts tukšums
ārā visapkārt zaigo
tā gribas iegrimt
un atpakaļ necelties
es nespēju atrauties
tu sirdī man esi!
sniedz man roku
tik nebaidies, dzirdi!
es pakļaušos sirdsbalsij
un debesīs nokļūšu!
| Viedokļi par dzejoli |
| t_Pauliine |
2007-02-14 19:15 |
| nebūtu pēdējās rindiņas, man patiktu labāk:) |
| kollin |
2007-02-14 19:27 |
| Patika, labs!:) |
| soleisa |
2007-02-14 19:46 |
| hmm intrigējoši..kaut arī ne visaiman patika..;) |
| Runcs |
2007-02-14 19:49 |
piekriitu pauliinei :)
|
| sibemols1507 |
2007-02-14 20:12 |
| Es teiktu - pēdējās 2 rindiņas liekas. |
| klusaisMiileetaajs |
2007-02-14 21:17 |
| Kāpēc liekas? Turpinājuma jeb izskaidrojuma trūkst. |
| ajinire |
2007-02-14 21:59 |
| Tāds dikti elēģisks.:) |
| mistik |
2007-02-14 23:04 |
| Jaukas rindas mīlestības dienas iespaidā! :) |
| Neatliekama_Rakete |
2007-02-14 23:42 |
Sākums tik tiešām puslīdz cerīgs, bet beigas tādas kā laika trūkumā sistas. Tas man
šķiet tāds klasisks klupšanas akmenis daudzos darbos, arī dzīvē. Sākumā ar sparu
metās iekšā, tad kad pusei pāri, tad šķiet - labi noapaļošos - virs 50% ir, ar to jau
ir labi. Bet lieta tāda, ka tie 50% pārvēršas krietni mazākā ciparā. Tādā ziņā beigas
varbūt pat ir svarīgākas par sākumu. |
| Neatliekama_Rakete |
2007-02-14 23:42 |
| Jeb vēl precīzāk sakot, jābūt kopējam kontūram, kur katram posmam sava vieta. |
| tavssargs |
2007-02-15 12:23 |
| Ja dzejolī būtu vairāk patriotisma, būtu pa pirmo zorti. |
| GedertsPiebriedis |
2007-02-15 17:01 |
Šīs rindas var iejūsmināt jebkuru gaumē nesamaitātu lasītāju, jo katra dzirdīgā sirdī
vieš cerības par nokļūšanu jebkurā iedomātā vietā. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!