* * *

spīd saule un sniegs
vizuļo banāli kā
latviešu dzenjieku dzejas
drusku salst rokas un vaigi
sniegs gurxt zem kājām
kā talx no tāla
bērnības novusa galda
asas un gaŗas ēnas
zīmē vēl vienu mežu
nu jā jāiet
un kāda tur lidošana
īpaši pēc pusdienām un alus



nebēdā ne nieka
simts grami saules
ko krājuši graudi
kubaņas tīrumos
un sīksīkas zivtiņas
krievijā persōna`s non grata
re ne kaadas polītikas
vienviena tautu draudzība
sirds pilna maiguma un prieka