* * *

autors: awaggatt [dzejoļi]

Bez pēdām, bez vēja
Bez ceļa, tā klusi
Dzejolis pasaka
Bija atnākusi.
Bija vasara ziedos,
Bet ziedi nevīta plūkti.
Ik vārds, ik skatiens un ēna,
Pat soliņš dārzā
Runāja ar mums un par mums.
Tāda laimīga jausma,
Viss bija zelts un uz mūžu.

Ziema iestājās, kad projām gāji.
Pāri kalnam sniegā ieēnotas
Melnas pēdas.
Neatskatoties.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2007-02-12 15:22
Visai banāls pasaules krāsojums, arī vārdu izvēles ziņā. Izskatās, ka 90% sabiedrības ziema saistās ar mīlestības zaudējumu un tikai. Man tas šķiet visai muļķīgi katram gadalaikam pievilkt kaut kādu kopdzīves posmu.
planeeta	2007-02-12 15:23
Sākums bij cerīgs, un atkal viss aizgāja bezjēdzīgā blableklī.
GedertsPiebriedis	2007-02-12 15:28
Dzejolis par izbaudītiem priekiem, kuri zuda kā garā un saulainā vasaras diena... Man gan te viss ir skaidrs un saprotams un man pat šķiet, ka mēs ar autori varētu kļūt labi draugi. Piedodiet man par izvirtīgajām domām.
Burve77	2007-02-12 16:35
Nu tak nevajag iet projām!!! Re, kā cilvēkam sāp!
eugen	2007-02-12 16:42
..19. gs. esteetika.. asj 150 gadi nokaveeti..
Plaanpraatinjsh	2007-02-13 09:13
šausminoša tragjēdija, cerams ,ka tiksi pāri tai.Pieaicini klusoMīļētāju palīgos, vismaz ziemas laikā.
ajinire	2007-02-13 09:45
Tā jau pateikts interesanti,bet jāpiekrīt N_R,doma banāla.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!