Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Draugam

Es būšu patvērums,
kad Tev sals,
un aizsegšu Tevi no vēja,
kad mocīs Tevi slāpes,
došu atdzerties,
kad vientuļa stīga
Tavu sirsniņu plosīs,
mana pakrūtē varēsi paslēpties,
jo Tu esi mans Draugs,
un patvērums mans,
tad, kad grūti man,
Tu esi mans
uzticamais sargs...
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-02-12 10:50 
Man nez kāpēc šķiet, ka šitais izklausās pēc kaut kādas Prāta Vētras dziesmas, jeb
visas tās ir vienādas.
 planeeta  2007-02-12 11:32 
Man, man, man.:))
 anina  2007-02-12 14:06 
Labs draugs ir vērtība!!!:)))
 Burve77  2007-02-12 16:38 
Kā tā vientuļā stīga plosa? -ņem vijoles stīgu un pēta,kā tas varētu būt...ui, sāpīgi
laikam gan:((-
 viibotne  2007-02-14 00:29 
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?