Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...Tā mana sāpe, laime, bezgalība...

Tās manas sales rieta krāsas sāpes,
Tās neatmet, tas nepalīdzēs tev,
Tas neizkliedēs rozes sārtās asins slāpes,
Tās katram jāpārcieš, tās domātas tik sev.

Šīs manas prieka jūras šalkas,
Tās netraucē, tām apstāties par vēl,
Un sveša smaida pretīm tev, tik alkas,
Kā vēlā naktī, kad tik pusdzisušās ogles kvēl.

Ak, mana naida naža gala asmens,
Tam neskaries, tas dziļi griež, kaut maziņš vien,
Un ja būs vēlme, tad ar to tiks sagriezts, pat liels akmens,
Un jālūko, lai no sāpēm pārāk tālu neaizbrien.

Un manas mīlestības rozā spārnu stīgas.
Tās neķer ciet, tām vēl tik ilgi skanēt lemts,
Tās patiesībā ir, kā laimes diena, bezgalīgas,
Jo no sirds dziļumiem, tas tiešām ņemts.

Tā mana vientulības zilo sapņu taka,
To vari iet, ja sirdī ir vēl kaut kam irt,
Tā bezcerīgi gara, kā pilna sāpju asru aka,
Kas tajā lec, tam mūžam tajā melnā dzelmē mirt...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-02-11 16:32 
Nu, traki gan jums tur iet..
 mazaa_burve  2007-02-11 16:38 
Labam ēdienam garšvielas jāmet ar mēru... Tāpat arī dzejā... šeit kaut kas par
daudz samests...
 forele  2007-02-11 19:57 
cik garš...:(
 Neatliekama_Rakete  2007-02-11 22:40 
Es tā arī nespēju ierubīties, jo traucēja arī izlaistie burti un tās garumzīmes. Tas
ir it kā sīkums, bet nu atsit kā ar ožamo spirtu.
 mistik  2007-02-11 23:25 
Bij atskaņas un ritms, saturu neuztvēru...
 mentaalaa  2007-02-12 01:51 
Saturs kaut kur jau lasīts. moš doma līdzīga.
 anina  2007-02-12 14:02 
Vai vientulība ir tikai sāpju asaru aka!?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?