Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

veltījums kādam, kurš par to nekad neuzzinās ...

Vien sakaltis ziediņš pie
pie manas sienas.

Vien atmiņas skaistas
un vasaras dienas.

Vien zvaigžņotas naktis
un vakari vēli.

Vien dejas taktis
un abstrakti tēli.

Vien brīnišķa balss
un burvīgais smaids.

Vien rudenīgs sals
un svelošs naids.

Vien ezera spogulis
un mēness vaigs.

Vien reibinošs skūpsts
un pieskāriens maigs.

Vējš šalkojošs ausīs
un vientuļa tāle.

Vien pietura klusa
un mākoņu vāli.

Sniegpārslas lielas
no debesīm krita.

Tev pazūdot putenī,
man asaras rita...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-02-11 17:42 
Neraudi! Viņš varbūt tikai aizgāja tālāk pa savām darīšanām. Gan jau atnāks! Kur ta
šis liksies ziemas laikā?!
 viibotne  2007-02-11 19:11 
jā, skumjas ir bezgala garas.
 t_Pauliine  2007-02-11 19:26 
nezinās, ka jānāk, par dzejoli taču nekad neuzzināšot...:(
 forele  2007-02-11 20:27 
Traģēdija gada garumā.:(
 sarma7  2007-02-11 20:51 
skumīgs...
 anina  2007-02-11 22:46 
Atmiņu putenī!?
 mistik  2007-02-11 22:59 
Vrēja būt , bet nebij....
 Neatliekama_Rakete  2007-02-11 23:07 
Nu nezinu. Var jau būt, ka tas ir personīgs, bet tie dabasskati šķiet nomāca to
cilvēcisko.
 talisa  2007-02-12 00:53 
jā tas ir personīgi un tie dabasskati ir cieši saistīti ar to piedzīvoto... :) varbūt
tas vienkārši bija pārāk personīgi, lai to saprastu citi ...

Nē, anina, īstā
sniegputenī.. tas bija reāls notikums :)
 tigerlauva  2007-02-12 09:48 
Ja,reāls gan ne tev vienai tads bijis! Skaists dzejolis man atsauca atmiņas!
 talisa  2007-02-12 11:35 
Paldies :) Tas veltīts vienam konkrētam cilvēkam vienā konkrētā laika posmā.. tāpēc
arī tik personīgs un sirdij tuvs :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?