MIRKLIS
Vienu mirkli man šķita,
Ka esmu cita.
Lidoju debesīs augstu
Un virs manis
Eņģelis turēja pavērtu
Savu maigo un glābjošo plaukstu.
Un man nebija auksti
Pat bargajā salā,
Jo es ticu,
Ka pat aiz mūžības šīs
Vēl nekas nebūs galā!
Viedokļi par dzejoli |
anina |
2007-02-09 14:56 |
Lai tava ticība paliek tik spēcīga!!!:))) |
t_Pauliine |
2007-02-09 15:21 |
un pareizi Tev skjita!
:) |
sibemols1507 |
2007-02-09 16:59 |
Gribas turpināt. Labs. |
mistik |
2007-02-09 18:59 |
Patika! |
lauvene4 |
2007-02-09 23:30 |
Labs. |
Runcs |
2007-02-10 02:22 |
:) |
kollin |
2007-02-10 08:16 |
Uzsniga sniedziņš balts un zemei palika silti... |
sibemols1507 |
2007-02-10 18:17 |
Vai burve ļaus man šitās rindas izmantot? |
Burve77 |
2007-02-12 10:08 |
Kur Tu gribi izmantot šīs rindas? Ceru, ka ne kādai parodijai... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|