No manas sarkanās klades...

Kārtis tie liktas gan čupās gan rindās
Lai dvēsele pilna ar mieru pildās,
Dūži, karaļi, dāmas un kalpi,
Tiek tulkoti itkā taisnībā baltā.
Liek saprast, ka ikdienā dzīvei nav laimes,
Ka visu varenā kāršu saime
Iegrožos tevi cerību skrandās,
Lai ar kādas jūtas tev sirdī vandās.
Tu tikai skaties, atkal jau galds
Nobirst ar dilušām kārtīm,
Nieki ir asaras, kārtējais malds
Klājas ar cerību vātīm.
Var gadīties kārtis ar pareizi rāda,
Kā gribētos noticēt taisnībai tādai,
Jo katrā gājienā mūžiga mīla,
Tiek izrauta ārā no kāršu dzīlēm.
Vai noticēt vari kāršu laimei?
Un veltīgi nav par to asaras jālej?
Pārcel no jauna tu kāšu kavu,
Vien uztici kārtīm likteni savu.
Gribi tici vaai netici, viss viens..


....atkārtojums..