____B_____

Dim, dim, dim,
Volejbolists Osvalds,
Dim - glāze brūna nektāra,
Dim reibums un izlaidīga slepkavas sajūta.

Brauciens, ielas, lauki, tumsa
Vaicā vedējs frakotā morālē:
"Vai vēlies redzēt kā krīt,
Tie apgaismotā pulkā?"

Morāle sniedz ieroci,
Optisku tēmekli.
Viens, divi, daudz, daudz
Dzēris Osvalds pret morāli!

Avīzes, Osvalds ir kritis!
Alumīnija matēti prožektori,
Sīkoņa, kāda tik kūdras purvos ir.
Osvalds kritis sev, volejboliskā autā.

Brūni kūdras gadi, gadi, gadi,
Mazāks kļuvis Osvalds mazāks,
Kļuvis dārznieks - noplukušiem zāļu attāliem stūriem,
Lēni, cītīgi - tēlnieciski top skaisti tie.
Vēro, apbrīno, līdzi jūt
Mīl?

Diena slieksnis, it kā tādas nebūtu.
Solis, mainās - morāle neatzinusies atzīta ļauna,
Līksmība un līdzjūtība?
Līdzjūtība un zobratiska konstante ...

Meitene, ielas, tukšums,
Dārznieks - tas ir cits.
Kas esmu es?
Dievs? Es biju tikai, lai justu to visu.