Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Personīgais enģelis*

Es gribu būt enģelis...
Tev vienam.
Gribu būt tikai ar tevi...
Ik dienām.
Ja tu man sniegtu spārnus...
Es to spētu.
Un katru tavu vārdu...
Uzskatītu par svētu.

Viedokļi par dzejoli
 kurkurmiitis  2007-02-07 12:34 
..skatos es acīs tavās,
mirklis prieka tur staro un lāso,
vārdi kā akmeņi kabatās
smagi..
bet mums vajag spārnus..!!
 Neatliekama_Rakete  2007-02-07 12:54 
Viens no miljarda līdzīgajiem dzejoļiem. Ko tur vairāk vēl varētu piebilst?
 eugen  2007-02-07 12:59 
..piebilst - :)) ka liidziigo ir vairaak nekaa domaajam.. taadu gjeeniju kaa mees abi
N_R tiesjaam nau daudz :)
 ajinire  2007-02-07 13:29 
:)Vai tikai,eugen,tā nebija eļļa ugunī?:D
 pukju_meitene  2007-02-07 17:44 
Kkas nepatīk nelasat... katrs cilvēks ir īpatnējs un viņa dzeja arī... neviens nevar
būt perfekts ;)
 t_Pauliine  2007-02-07 19:47 
jā kads-kāda pēkšņi kādai-kādam grib būt eņģelis, tad tā ir atklāsme... mijoniem un
vēl vairāk bērnu ir dzumiši, bet tas ir sīkums, salīdzinot ar to vienu, īpašo,
savējo...;)))))
 klusaisMiileetaajs  2007-02-07 20:10 
Sarunāts!
 soleisa  2007-02-07 21:10 
banalno senjorita
 t_Pauliine  2007-02-07 21:58 
vaaai, kur to kļūdu man!!! bet neko nepārrakstīšu... gan jau saprast var:)
 pukju_meitene  2007-02-11 09:47 
;) Prieks, ka saprot ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?