viens mirklis

autors: lauvene4 [dzejoļi]

kad zvaigznes nāca šurp un debesis
viens mirklis bij kad vienā punktā viss
tik stipri fokusēts cik vien var būt
---------------------------------
jau atkal paplašināšanos jūt

es pampstu
vēl sprāgšu
bet sēkla laukā nenāks
tukšais vēja zieds

bet dīgtu
un augtu
līdz kļūtu
līdz pat galam ienācies

ar pateicību pieņemt bezizeju
vēl daudz par agru meklēt izeju
kad dota iespēja vien mīlēt vēju
vien mīlēt sava zieda tukšumu

05.02.2007.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2007-02-06 15:00
Šo lasot smadzenes nomežģījās. Akadēmiskas lekcijas frāzes kā šķembas no granātas aizlidoja pa gaisu. Tāds nu reāli dīvains dzejolis. Tad kad lasīju es pilnīgi sajutu kādas baisas pretrunas jūtās nomoka autoru. Vismaz tā es to stādījos priekšā savām gara acīm. Pēc datuma - pirmdiena.
Burve77	2007-02-06 15:06
Vai tas viss saistās ar traģiskiem pārdzīvojumiem, kad nevar būt bērni...bet par to sēklu...it kā no locekļa viedokļa, ai , atvainojos....
sibemols1507	2007-02-06 18:41
Tur ir doma, tikai smagi lasās.
mistik	2007-02-06 19:21
Varbūt vajag griezties pie ārsta...?!
lauvene4	2007-02-06 21:19
Jā,šoreiz būšu pāršāvusi pār strīpu.Vakar bija draņķīgs garastāvoklis:(( Vajadzēja to dzejoli nostādināt...
ernestine	2007-02-07 09:55
Man vairāk šoreiz patika komentāri!Par to sēklu bija baigi jautri. Neapvainoties lūdzu.
lauvene4	2007-02-07 22:18
Jā,es pati nobrīnījos-darbā kolēģe arī izsmējās reizē ar mani.Tā visas traģēdijas pārvēršas farsā...diemžēl...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!